Lauksaimniecības tehnoloģiju iespējas turpina augt. Modernas datu pārvaldības un uzskaites programmatūras platformas ļauj stādīšanas dispečeriem automātiski plānot uzdevumus, kas saistīti ar stādīšanu un ražas novākšanu, lai nodrošinātu vienmērīgu produktu plūsmu. Foto: Frenks Džailss.
Maijā notikušajā virtuālajā UF/IFAS lauksaimniecības tehnoloģiju izstādē paneļdiskusijā piedalījās pieci labi pazīstami lauksaimniecības uzņēmumi no Floridas. Džeimijs Viljamss, Lipman Family Farms operāciju direktors; Čaks Oberns, C&B Farms īpašnieks; Pols Mīdors, Everglades Harvesting īpašnieks; Čārlijs Lūkass, Consolidated Citrus prezidents; Kens Makdafijs, cukura uzņēmuma cukurniedru operāciju vecākais viceprezidents, dalījās pieredzē par to, kā viņi izmanto tehnoloģijas un izprot to lomu savā darbībā.
Šīs saimniecības jau ilgstoši izmanto ar ražošanu saistītus rīkus, lai nostiprinātos lauksaimniecības tehnoloģiju jomā. Lielākā daļa no tām veic lauku paraugu ņemšanu režģa veidā mēslošanai un izmanto augsnes mitruma detektorus un meteoroloģiskās stacijas, lai precīzāk un efektīvāk plānotu apūdeņošanu.
“Mēs esam ņēmuši GPS augsnes paraugus apmēram 10 gadus,” norāda Oberns. “Mēs esam uzstādījuši GPS ātruma kontrolierus uz fumigācijas iekārtām, mēslojuma izkliedētājiem un smidzinātājiem. Katrā saimniecībā mums ir meteoroloģiskās stacijas, tāpēc, ja vien mēs vēlamies to apmeklēt, tās var nodrošināt mums dzīves apstākļus.”
“Es uzskatu, ka Tree-See tehnoloģija, kas pastāv jau ilgu laiku, ir liels sasniegums citrusaugļu audzēšanā,” viņš teica. “Mēs to izmantojam dažādos pielietojumos, neatkarīgi no tā, vai tā ir izsmidzināšana, augsnes laistīšana vai mēslošana. Esam novērojuši aptuveni 20 % samazinājumu Tree-See pielietojumos izmantoto materiālu izmantošanā. Tas ne tikai veicina investīciju ietaupījumu, bet arī rada lielāku ietekmi uz vidi.
“Tagad mēs vairākos smidzinātājos izmantojam arī lidara tehnoloģiju. Tie noteiks ne tikai koku izmēru, bet arī koku blīvumu. Noteikšanas blīvums ļaus pielāgot smidzināšanas reižu skaitu. Mēs ceram, ka, pamatojoties uz nelielu priekšdarbu, mēs varēsim ietaupīt vēl 20–30 %. Apvienojot šīs divas tehnoloģijas, mēs varētu ietaupīt 40–50 %. Tas ir milzīgs rādītājs.”
"Mēs izmantojam GPS atsauces, lai apsmidzinātu visus kukaiņus, lai varētu noteikt, cik slikti tie ir un kur tie atrodas," sacīja Viljamss.
Visi paneļdiskusijas dalībnieki norādīja, ka viņi saskata lielas perspektīvas ilgtermiņa datu vākšanas un pārvaldības spējām, lai uzlabotu ilgtspējību un pieņemtu pamatotākus lēmumus saimniecībā.
C&B Farms šāda veida tehnoloģijas ievieš kopš 2000. gadu sākuma. Tās izveido vairākus informācijas slāņus, ļaujot tām kļūt sarežģītākām vairāk nekā 30 saimniecībā audzētu specializēto kultūraugu plānošanā un īstenošanā.
Saimniecība izmanto datus, lai aplūkotu katru lauku un noteiktu paredzamo izejvielu daudzumu un paredzamo ražu uz akru nedēļā. Pēc tam viņi to salīdzina ar klientam pārdoto produktu. Pamatojoties uz šo informāciju, viņu programmatūras pārvaldības programma izstrādāja sēšanas plānu, lai nodrošinātu stabilu pieprasīto produktu plūsmu ražas novākšanas laikā.
“Kad mums ir stādīšanas vietas un laika karte, mums ir [programmatūras] uzdevumu pārvaldnieks, kas var izdalīt darbus katrai ražošanas funkcijai, piemēram, diskiem, pakaišiem, mēslojumam, herbicīdiem, sēšanai, apūdeņošanai. Pagaidiet. Tas viss ir automatizēts.”
Viljamss norādīja, ka, apkopojot informācijas slāņus gadu no gada, dati var sniegt ieskatu līdz pat rindu līmenim.
“Viena no idejām, uz kuru mēs koncentrējāmies pirms desmit gadiem, bija tāda, ka tehnoloģijas apkopos daudz informācijas un izmantos to, lai prognozētu auglību, ražošanas rezultātus, darbaspēka pieprasījumu utt., lai mūs ievestu nākotnē,” viņš teica. “Mēs varam darīt jebko, lai ar tehnoloģiju palīdzību saglabātu soli priekšā.”
Lipmans izmanto CropTrak platformu, kas ir integrēta uzskaites sistēma, kas apkopo datus par gandrīz visām saimniecības funkcijām. Laukā visi Lipmana ģenerētie dati ir balstīti uz GPS. Viljamss norādīja, ka katrai rindai ir numurs, un dažu cilvēku sniegums tiek izsekots desmit gadus. Pēc tam mākslīgais intelekts (MI) var iegūt šos datus, lai novērtētu saimniecības sniegumu vai paredzamo sniegumu.
“Pirms dažiem mēnešiem mēs palaidām dažus modeļus un atklājām, ka, pievienojot visus vēsturiskos datus par laikapstākļiem, blokiem, šķirnēm utt., mūsu spēja prognozēt lauksaimniecības ražas rezultātus nav tik laba kā mākslīgajam intelektam,” sacīja Viljamss. “Tas ir saistīts ar mūsu pārdošanas apjomiem un sniedz mums zināmu drošības sajūtu par ienesīgumu, ko var sagaidīt šajā sezonā. Mēs zinām, ka šajā procesā būs dažas epizodes, taču ir labi spēt tās identificēt un būt tām priekšā, lai novērstu pārprodukciju. Rīks.”
Pols Mīdors no Everglades Harvesting ieteica, ka kādā brīdī citrusaugļu nozare varētu apsvērt meža struktūras izveidi, kas tiks izmantota tikai citrusaugļu pārmērīgai ražas novākšanai, lai samazinātu darbaspēku un izmaksas. Foto: Oxbo International
Vēl viena lauksaimniecības tehnoloģiju perspektīva, ko eksperti saskatīja, bija darbaspēka uzskaite. Tas ir īpaši svarīgi štatā, kas arvien vairāk ir atkarīgs no H-2A darbaspēka un kam ir augstas uzskaites prasības. Tomēr iespējai uzraudzīt saimniecības darba produktivitāti ir arī citas priekšrocības, ko nodrošina daudzas pašreizējās programmatūras platformas.
ASV cukura rūpniecība aizņem lielu teritoriju un nodarbina daudz cilvēku. Uzņēmums ir ieguldījis programmatūras izstrādē, lai pārvaldītu savu darbaspēku. Sistēma var pat uzraudzīt iekārtu veiktspēju. Tā ļauj uzņēmumam proaktīvi uzturēt traktorus un kombainus, lai izvairītos no dīkstāves apkopes dēļ kritiskos ražošanas logos.
“Nesen mēs ieviesām tā saukto operacionālo izcilību,” norādīja Makdafijs. “Sistēma uzrauga mūsu mašīnu stāvokli un operatoru produktivitāti, kā arī visus laika uzskaites uzdevumus.”
Kā divas lielākās problēmas, ar kurām pašlaik saskaras lauksaimnieki, īpaši izceļas darbaspēka trūkums un tā izmaksas. Tas liek viņiem meklēt veidus, kā samazināt darbaspēka pieprasījumu. Lauksaimniecības tehnoloģijām vēl ir tāls ceļš ejams, taču tās panāk līdzi.
Lai gan citrusaugļu mehāniskā novākšana saskārās ar šķēršļiem, kad ieradās HLB, mūsdienās tā ir atjaunota pēc viesuļvētras 2000. gadu vidū.
“Diemžēl Floridā pašlaik netiek veikta mehāniska ražas novākšana, taču šī tehnoloģija pastāv citās koku kultūrās, piemēram, kafijas un olīvu audzēšanā, izmantojot režģa un starprindu novākšanas iekārtas. Es uzskatu, ka kādā brīdī mūsu citrusaugļu nozare sāks attīstīties. Koncentrēšanās uz meža struktūrām, jauniem potcelmiem un tehnoloģijām, kas varētu padarīt šāda veida novākšanu iespējamu,” sacīja Mīdors.
King Ranch nesen ieguldīja līdzekļus globālajā bezpilota izsmidzināšanas sistēmā (GUSS). Autonomie roboti pārvietojas mežā, izmantojot lidāra redzi, tādējādi samazinot nepieciešamību pēc cilvēku operatoriem. Viens cilvēks var vadīt četras mašīnas ar vienu klēpjdatoru savā pikapa kabīnē.
GUSS zemais priekšējais profils ir paredzēts ērtai braukšanai augļu dārzā, zariem plīvojot pāri smidzinātāja augšdaļai. (Foto: Deivids Edijs)
“Izmantojot šo tehnoloģiju, mēs varam samazināt pieprasījumu pēc 12 traktoriem un 12 smidzinātājiem līdz 4 GUSS iekārtām,” norāda Lūkass. “Mēs varēsim samazināt cilvēku skaitu par 8 cilvēkiem un apstrādāt lielāku platību, jo mēs varēsim darbināt mašīnu visu laiku. Pašlaik tā ir tikai smidzināšana, bet mēs ceram, ka varēsim palielināt tādu darbu apjomu kā herbicīdu lietošana un pļaušana. Šī nav lēta sistēma. Taču mēs zinām darbaspēka stāvokli un esam gatavi ieguldīt pat tad, ja nav tūlītējas atdeves. Mēs esam ļoti sajūsmināti par šo tehnoloģiju.”
Pārtikas nekaitīgums un izsekojamība ir kļuvušas kritiski svarīgas specializēto kultūraugu saimniecību ikdienas un pat stundas darbībā. C&B Farms nesen uzstādīja jaunu svītrkodu sistēmu, kas ļauj izsekot ražas novākšanas un iepakoto preču darbaspēkam līdz pat lauka līmenim. Tas ir noderīgi ne tikai pārtikas nekaitīguma nodrošināšanai, bet arī attiecas uz gabalalgu ražas novākšanas darbaspēkam.
“Mums uz vietas ir planšetdatori un printeri,” norādīja Oberns. “Uzlīmes mēs drukājam uz vietas. Informācija tiek pārsūtīta no biroja uz lauku, un uzlīmēm tiek piešķirts PTI (Lauksaimniecības produktu izsekojamības iniciatīvas) numurs.”
“Mēs pat izsekojam produktus, ko piegādājam saviem klientiem. Mūsu piegādēs ir GPS temperatūras izsekotāji, kas ik pēc 10 minūtēm sniedz mums reāllaika informāciju [objekta un ražošanas dzesēšanu] un informē mūsu klientus par to, kā viņu kravas nonāk pie viņiem.”
Lai gan lauksaimniecības tehnoloģiju attīstībai ir nepieciešamas zināšanas un līdzekļi, komandas dalībnieki vienojās, ka tās būs nepieciešamas viņu saimniecību mainīgajā konkurences vidē. Spēja uzlabot ražošanas efektivitāti, samazināt darbaspēka patēriņu un palielināt lauksaimniecības darbaspēka produktivitāti būs nākotnes atslēga.
“Mums jāatrod veidi, kā konkurēt ar ārvalstu konkurentiem,” norādīja Oberns. “Viņi nemainīsies un turpinās parādīties. Viņu izmaksas ir daudz zemākas nekā mūsējās, tāpēc mums jāievieš tehnoloģijas, kas var palielināt efektivitāti un samazināt izmaksas.”
Lai gan UF/IFAS lauksaimniecības tehnoloģiju izstāžu grupas audzētāji tic lauksaimniecības tehnoloģiju ieviešanai un apņēmībai tās izmantot, viņi atzīst, ka to ieviešanā pastāv izaicinājumi. Šeit ir dažas no lietām, ko viņi izklāstīja.
Frenks Džailzs ir žurnālu Florida Growers un Cotton Growers Magazine redaktors; abi ir Meister Media Worldwide izdevumi. Visu autoru stāstus skatiet šeit.
Publicēšanas laiks: 2021. gada 31. augusts