Ķīnas valdības jaunie enerģijas patēriņa ierobežojumi ir likuši vairākiem Apple, Tesla un citu uzņēmumu piegādātājiem uz laiku apturēt ražošanu daudzās Ķīnas rūpnīcās.
Saskaņā ar ziņojumiem vismaz 15 Ķīnas biržā kotētie uzņēmumi, kas ražo dažādus materiālus un preces, apgalvoja, ka ir pārtraukuši ražošanu elektroenerģijas trūkuma dēļ.
Pēdējās dienās elektroenerģijas padeves pārtraukumi un elektroenerģijas padeves pārtraukumi ir palēninājuši vai apturējuši rūpniecības nozares visā Ķīnā, radot jaunus draudus Ķīnas ekonomikai un var vēl vairāk bloķēt globālo piegādes ķēdi pirms kritiskās Ziemassvētku iepirkšanās sezonas Rietumos.
Vairāki Apple, Tesla un citu uzņēmumu piegādātāji uz laiku apturēja ražošanu daudzās Ķīnas rūpnīcās, lai ievērotu stingrākas energoefektivitātes prasības un apdraudētu elektronisko produktu piegādes ķēdi sezonas laikā. Šis solis ir daļa no Ķīnas valdības jaunajiem ierobežojumiem valsts enerģijas patēriņam.
Kas attiecas uz Apple, laika ziņā izšķiroša nozīme ir tam, ka tehnoloģiju gigants tikko izlaida savu jaunāko iPhone 13 ierīču sēriju, un, tā kā jauno iPhone modeļu piegādes termiņš ir aizkavējies, neizpildīto pasūtījumu skaits pieaug. Lai gan ne visi Apple piegādātāji ir ietekmēti, tādu detaļu kā mātesplates un skaļruņu ražošanas process ir apturēts uz vairākām dienām.
Pēc analītiķu domām, valsts ekonomikas izaugsmi kavē ražošanas zaudējumi, ko izraisa elektroenerģijas padeves pārtraukumi. Tomēr, kā ziņo Reuters, divi lielākie Taivānas mikroshēmu ražotāji — mikroshēmu ražotāji United Microelectronics un TSMC — paziņoja, ka viņu rūpnīcas Ķīnā darbojas normāli.
Ķīna ir gan pasaulē lielākā enerģijas patērētāja, gan pasaulē lielākā oglekļa dioksīda emisiju radītāja. Ķīnas valdība uz laiku pārtrauca elektroenerģijas piegādi vairākās lielās ražošanas zonās, it kā lai ierobežotu enerģijas ražotāju cenu pieaugumu un samazinātu emisijas.
Saskaņā ar jaunāko ziņojumu Apple piegādātājs Unimicron Technology Corp 26. septembrī paziņoja, ka tā trīs meitasuzņēmumi Ķīnā pārtrauks ražošanu no 26. septembra pusdienlaika līdz 30. septembra pusnaktij, lai ievērotu vietējās pašvaldības elektroenerģijas ierobežojumu politiku. Līdzīgi Apple iPhone skaļruņu komponentu piegādātājs un Sudžou ražotnes īpašnieks Concraft Holdings Co., Ltd. paziņoja, ka apturēs ražošanu uz piecām dienām līdz 30. septembra pusdienlaikam, kamēr krājumi tiks izmantoti pieprasījuma apmierināšanai.
Taivānas uzņēmuma Hon Hai Precision Industry Co., Ltd. (Foxconn) meitasuzņēmums Eson Precision Ind Co Ltd paziņojumā norādīja, ka ražošana tās Kunšanas rūpnīcā tiks apturēta līdz 1. oktobrim. Saskaņā ar Reuters ziņojumu avots norādīja, ka Foxconn rūpnīcai Kunšanas rūpnīcā ir bijusi "ļoti maza" ietekme uz ražošanu.
Viens no avotiem piebilda, ka Foxconn nācās “pielāgot” nelielu daļu savas ražošanas jaudas tur, tostarp klēpjdatoru ražošanu, kas nav Apple ražojums, taču uzņēmums nemanīja būtisku ietekmi uz citiem lieliem ražošanas centriem Ķīnā. Tomēr cita persona sacīja, ka uzņēmumam nācās pārcelt dažu Kunšanas darbinieku maiņas no septembra beigām uz oktobra sākumu.
Kopš 2011. gada Ķīna ir sadedzinājusi vairāk ogļu nekā visas pārējās valstis kopā. Saskaņā ar naftas kompānijas BP datiem, 2018. gadā Ķīna veidoja 24 % no pasaules enerģijas patēriņa. Tiek lēsts, ka līdz 2040. gadam Ķīna joprojām būs saraksta augšgalā, veidojot 22 % no pasaules patēriņa.
Ķīnas valdība 2016. gada decembrī publicēja atjaunojamās enerģijas attīstības plānu kā papildinājumu savam 13. piecgades plānam sociālekonomiskajai attīstībai, kas aptver 2016.–2020. gada periodu. Tā apņēmās līdz 2030. gadam palielināt atjaunojamās enerģijas un nefosilā kurināmā izmantošanas īpatsvaru līdz 20 %.
2017. gadā vairāk nekā 30% no Siņdzjanas un Gaņsu provincēs Ķīnas ziemeļrietumos saražotās atjaunojamās enerģijas netika izmantota. Tas ir tāpēc, ka enerģiju nevar piegādāt tur, kur tā ir nepieciešama — blīvi apdzīvotās lielās pilsētas Ķīnas austrumos, piemēram, Šanhaja un Pekina, atrodas tūkstošiem kilometru attālumā viena no otras.
Ogles joprojām ir Ķīnas strauji augošās ekonomikas centrs. 2019. gadā tās veidoja 58% no valsts kopējā enerģijas patēriņa. Ķīna 2020. gadā pievienos 38,4 GW elektroenerģijas ražošanas apjoma, izmantojot ogles, kas ir vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā pasaulē uzstādītā jauda.
Tomēr nesen Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins paziņoja, ka Ķīna vairs nebūvēs jaunas ogļu spēkstacijas ārzemēs. Valsts ir nolēmusi palielināt savu atkarību no citiem enerģijas avotiem un ir apņēmusies līdz 2060. gadam sasniegt oglekļa neitralitāti.
Saskaņā ar Reuters datiem, nepietiekams ogļu piedāvājums, stingrāki emisiju standarti un lielais pieprasījums no rūpnīcām un nozarēm ir paaugstinājis ogļu cenas līdz rekordaugstam līmenim un pamudinājis Ķīnu plaši ierobežot to izmantošanu.
Vismaz kopš 2021. gada marta, kad Iekšējās Mongolijas provinces varas iestādes lika dažām smagās rūpniecības nozarēm, tostarp alumīnija kausētavai, samazināt patēriņu, lai sasniegtu provinces enerģijas patēriņa mērķus pirmajā ceturksnī, Ķīnas milzīgā rūpniecības bāze cīnās, lai tiktu galā ar neregulārajām elektroenerģijas cenām. Cenu pieaugums un patēriņa ierobežojumi.
Šī gada maijā ražotājiem Ķīnas Guangdongā un lielākajās eksportētājvalstīs tika izvirzītas līdzīgas prasības samazināt patēriņu karstā laika un zemāka par parasto hidroelektroenerģijas ražošanas līmeņa dēļ, kā rezultātā radās spriedze elektrotīklā.
Saskaņā ar Ķīnas galvenās plānošanas aģentūras Nacionālās attīstības un reformu komisijas (NDRC) datiem, tikai 10 no 30 kontinentālās Ķīnas reģioniem 2021. gada pirmajos sešos mēnešos ir sasnieguši enerģijas taupīšanas mērķus.
Aģentūra septembra vidū arī paziņoja, ka reģioniem, kas nesasniegs savus mērķus, tiks piemēroti bargāki sodi, un vietējās amatpersonas tiks sauktas pie atbildības par absolūtā enerģijas pieprasījuma ierobežošanu savos reģionos.
Tāpēc vietējās pašvaldības Džedzjanas, Dzjansu, Juņnaņas un Guandunas provincēs ir mudinājušas uzņēmumus samazināt elektroenerģijas patēriņu vai ražošanu.
Daži elektroenerģijas piegādātāji ir paziņojuši lieljaudas lietotājiem pārtraukt elektroenerģijas ražošanu maksimālās jaudas stundās (kas var ilgt no plkst. 7.00 līdz 23.00) vai pilnībā pārtraukt elektroenerģijas ražošanu divas līdz trīs dienas nedēļā, savukārt citiem ir pavēlēts pārtraukt elektroenerģijas ražošanu līdz turpmākam paziņojumam vai līdz noteiktam datumam, piemēram, sojas pupiņu pārstrādes rūpnīca Tjaņdziņā, Ķīnas austrumos, tiks slēgta 22. septembrī.
Ietekme uz nozari ir plaša, tostarp uz tādām energoietilpīgām iekārtām kā alumīnija kausēšana, tērauda ražošana, cementa ražošana un mēslošanas līdzekļu ražošana.
Saskaņā ar ziņojumiem vismaz 15 Ķīnas biržā kotētie uzņēmumi, kas ražo dažādus materiālus un preces, apgalvo, ka elektroenerģijas padeves trūkums ir izraisījis ražošanas apstāšanos. Tomēr nav skaidrs, cik ilgi ilgs elektroapgādes problēma.
Jūs neapšaubāmi zināt, ka Swarajya ir mediju produkts, kas tieši paļaujas uz lasītāju sniegto atbalstu abonementu veidā. Mums nav lielas mediju grupas spēka un atbalsta, un mēs necīnāmies par lielu reklāmas loteriju.
Mūsu biznesa modelis esat jūs un jūsu abonements. Šādos izaicinošos laikos mums jūsu atbalsts ir nepieciešams vairāk nekā jebkad agrāk.
Mēs piedāvājam vairāk nekā 10–15 augstas kvalitātes rakstus ar ekspertu ieskatiem un viedokļiem. Mēs strādājam no pulksten 7 rītā līdz 22 vakarā, lai nodrošinātu, ka jūs, lasītājs, varat saprast, kas ir pareizi.
Kļūstot par sponsoru vai abonentu, maksājot tikai 1200 rūpijas gadā, jūs varat vislabāk atbalstīt mūsu centienus.
Svaradžja — liela telts ar tiesībām uzstāties brīvības centra vārdā, kas var sazināties, sazināties un apgādāt jauno Indiju.
Publicēšanas laiks: 2021. gada 7. oktobris
